Pirolo[1,2-a]hinazolīna atvasinājumi ietilpst gan dabas vielu, piemēram, alkaloīda peganīna (Peganine), gan sintētisku farmaceitisku preparātu ar analgezējošu un antihipertensīvu iedarbību, kā arī centrālo nervu sistēmu nomierinošām īpašībām, sastāvā. Viena no pirolo[1,2-a]hinazolīnu iegūšanas metodēm ir N-acilantranilamīdu reakcijas ar oksoskābēm. Šajā darbā mēs pierādām, ka amīdu vietā sekmīgi var lietot N-acilantranilskābes hidrazīdus, kurus sintezējām pēc literatūras metodikas no izatskābes anhidrīda un benzoskābes, 3-brombenzoskābes, 2-hidroksibenzoskābes (salicilskābes), izonikotīnskābes un nikotīnskābes amīdiem. Antranilskābes hidrazīdu reakcijās ar 2-oksoglutārskābi un 4-oksopentānskābi (levulīnskābi) ledus etiķskābes šķīdumā mērķsavienojumi iegūti ar augstiem iznākumiem (71-85%). Hidrazīdu izmantošanas rezultātā iegūtie pirolohinazolīna atvasinājumi satur struktūras fragmentu CO-N-N, kas bieži raksturīgs farmaceitisko preparātu aktīvajām vielām. Minēto oksoskābju lietošana, savukārt, nodrošina COOH vai CH3 grupas ievadīšanu molekulā, kas paver, galvenokārt karboksilgrupas gadījumā, molekulas tālākas modifikācijas iespējas.