Rapšu eļļa Latvijā ir svarīgākā biodīzeļdegvielas izejviela, jo tās sēklu audzēšanai Latvijā ir piemēroti klimatiskie apstākļi un iegūtās biodīzeļdegvielas kvalitātes rādītāji ir līdzīgi dīzeļdegvielai. Līdz ar biodīzeļdegvielas, kā komerciāla produkta, straujo izplatību daudzās valstīs ir izstrādāti standarti, lai nodrošinātu augstu kvalitāti un veicinātu patērētāju uzticību produktam. Plašāk lietotie biodīzeļdegvielu kvalitātes standarti ir ASTM D6751 (ASV) un EN 14214 (ES). Lai gan rapšu eļļas RME (rapšu eļļas taukskābju metilesteru) īpašības ir ļoti līdzīgas fosilajai dīzeļdegvielai, tomēr rodas problēmas ar tās izmantošanu ziemas apstākļos, jo tās auksta filtra nosprostošanā punkts ir ~-10 oC. Salīdzinot ar ziemas dīzeļdegvielu tas ir par gandrīz -20oC augstāks. Pētījumā realizēta dažādu rapšu eļļas taukskābju alkilesteru (no metanola, etanola, propanola, izopropanola, butanola, izopropanola, terc-butanola, butan-2-ola, pentanola, 2-metilbutanola, 4-metilpentan-2-ola un neopentanola) sintēze, lai iegūtu biodīzeļdegvielu ar uzlabotām zemo temperatūru īpašībām.