ES un pasaules praksē sociālais mājoklis apvieno dažādas īres (nomas) formas nekustamajam īpašumam, kuru īpašnieki un/vai pārvaldnieki ir organizācijas (valsts vai pašvaldību iestādes, nekomerciālas iestādes (bezpeļņas organizācijas) vai to kombinācijas, kurām ir nekomerciāli mērķi - kā likums, saistīti ar mājokļa pieejamību visiem iedzīvotāju slāņiem. Lielākā daļa no jau esošajām sociālās dzīvojamās mājas nav piemērotas personām ar kustību traucējumiem, tās neatbilst mūsdienu siltumtehniskajām un vides prasībām atbilstoši Nacionālā vides politikas plānam un spēkā esošajiem Latvijas būvnormatīviem.