Rakstā ir aplūkotas problēmas, kas saistītas ar dialoģiskās pieejas ieviešanu skolā, konkrēti, ar Latvijas vēstures skolotāju gatavību dialogam. Pēc autora domām, mūsdienu izglītības sistēmā veidojas pretrunīga situācija. IT tehnoloģijas paver skolēniem iespēju sasniegt noteiktu pašizglītības līmeni. Tomēr tādā ceļā iegūtās zināšanas ne vienmēr ir pilnvērtīgas un skolotājam tās jākoriģē. Tā kā katra skolēna vajadzības ir individuālas, izeja varētu būt dialoģiska pieeja, kad skolotājs un skolēns mācību procesu veido kā līdztiesīgu dialogu. Autors piedāvā aptauju, kurā cenšas izzināt Latvijas vēstures skolotāju gatavību dialogam, un secina, ka, neskatoties uz direktīvo skolu vadības stilu, kas Latvijā saglabājies no agrākās sabiedrības, skolotāji ir atvērti daudzveidīgām sarunām ar skolēniem.