Bioaktīvs materiāls implantēts organismā tieši saistās ar kaulu nenotiekot iekapsulēšanās procesam. Tas veido uz virsmas apatīta slāni, kurš gan pēc sastāva, gan struktūras ir līdzīgs dabīgajam apatītam kaulos un līdz ar to nodrošina labāku materiāla sasaisti ar organismu un dzīvo audu mijiedarbību ar implantu. Materiāla bioaktivitāte, kuru būtiski ietekmē virsmas īpašības un morfoloģija, var tikt izvērtēta in vitro pētījumos simulētajā ķermeņa šķidrumā. Lai veidotos biomimētiskais apatīts, ir nepieciešamas ķīmiskas funkcionālās grupas uz materiāla virsmas, kas ierosinātu apatīta nukleāciju. Kā bioaktīvu implantmateriālu iespējams izmantot titāna dioksīda (TiO2) keramiku. Darba gaitā izveidoti titāna dioksīda nanopulvera paraugi, kuri termiski apstrādāti dažādos temperatūru režīmos. Ar UV starojumu apstaroti un neapstaroti paraugi tiek ievietoti simulētajā ķermeņa šķidrumā uz vairākām dienām. Paraugu virsma un sastāvs pirms un pēc ievietošanas simulētajā ķermeņa šķidrumā pētīts ar SEM, XRD, EDS, FTIR un Ramana spektroskopiju. Termiskā apstrāde augstākās temperatūrās samazina porainību, BET īpatnējo virsmu un palielina rutila īpatsvaru paraugā, kas samazina apatīta veidošanos uz parauga virsmas.