Promocijas darba mērķis bija iegūt zinātnisku pētījumu rezultātus par GNSS atbalsta sistēmu veiktspēju statiskos un dinamiskos mērījumu apstākļos, izpētīt sakaru kanālu noslodzi, izstrādāt risinājumu EUPOS®-RIGA atbalsta sistēmas darbības zonas paplašināšanai un uzturēšanas izdevumu samazināšanai un pamatot to ar teorētiskiem un praktiskiem pētījumu rezultātiem. Promocijas darba galvenie uzdevumi bija: GNSS mērījumos teorētiski maksimālās precizitātes izpēte un tās sasniegšanas nosacījumu izpēte; izstrādāt mērījumu veikšanas un apstrādes metodi dinamiskiem mērījumu apstākļiem, kas nodrošinātu uzticamu rezultātu ieguvi; veikt precizitātes pētījumus statiskos un dinamiskos mērījumu apstākļos; izstrādāt risinājumu EUPOS®-RIGA atbalsta sistēmas uzlabošanai; izpētīt lietotājam un bāzes staciju savienojumam ar serveri nepieciešamo sakaru kanālu kapacitāti. Promocijas darba tēmas aktualitāti raksturo arvien pieaugošā GNSS atbalsta sistēmu izmantošana un pielietojuma specifikas daudzveidība. GNSS atbalsta sistēmas mūsdienās tiek arvien plašāk un daudzveidīgāk izmantotas un precīzā ģeodēziskā mērniecība vairs nav vienīgais pielietojums tautsaimniecībā. Šāda veida atbalsta sistēmas tiek arvien plašāk pielietotas, piemēram, automatizētā ceļu būves tehnikas vai lauksaimniecības tehnikas vadībā . Tehnikas vadība nozīmē mērījumus dinamiskos apstākļos, kuriem uzticami precizitātes pētījumi līdz šim nav veikti, tiem autors veltījis darba ceturto nodaļu. Pirmajās divās nodaļās autors ir veicis GNSS standarta precizitātes izpēti gadījumos, kad netiek lietotas atbalsta sistēmas un arī izpētījis, ko šādas sistēmas spēj sniegt mērījumu precizitātes uzlabošanas jomā, kā arī izpētīts kā tiek nodrošināta šādas paaugstinātas precizitātes sasniegšana, izmantojot satelītu pārraidīto signālu nesošo frekvenču fāžu mērījumus. Trešajā nodaļā autors aprakstījis statiskos mērījumos iegūtos rezultātus. Autors precizitātes novērtēšanu veicis vairākās mērījumu sesijās, kuras ir veiktas ilgā laika posmā (2007.–2014. g.) un aprēķinus veicis nepiesaistot tos klasiskajiem ģeodēziskajiem punktiem tādā veidā iegūstot rezultātus, kuri parāda rezultātu savstarpējo atkārtojamības uzticamību. Ceturtajā nodaļā, autors apraksta oriģinālu mērījumu veikšanas un apstrādes metodi dinamiskiem mērījumu apstākļiem. Nodaļas sākumā ir atspoguļoti rezultāti, kādus iespējams iegūt veicot vienkāršus mērījumus. Ceturtās nodaļas turpinājumā tiek aprakstīta inovatīva mērījumu apstrādes metode, kas ļauj iegūt ievērojami labāku precizitātes novērtējumu nekā līdz šim. Mērījumu apstrāde izceļas ar to, ka uztvērējam ir pieejams atskaites lielums, pret kuru iespējams novērtēt tā sasniegtos rezultātus pozīcijas noteikšanā. Piektā nodaļa veltīta sakaru kanālu noslodzes izpētei. Autors, vadoties pēc standartiem, ir aprēķinājis teorētisko datu plūsmu starp atbalsta sistēmas serveri un lietotāju, un salīdzinājis to ar praktiski fiksētu plūsmu, tādā veidā iegūstot rezultātus, vadoties pēc kuriem, lietotājs var izvēlēties sev atbilstošu sakaru kanāla kapacitāti un nepieciešamo datu apjoma abonementu. Ja datu apjoms starp atbalsta sistēmu un lietotāju tiek reglamentēts atbilstoši RTCM standartam, tad starp sistēmas bāzes stacijām un serveri šāds standarts nepastāv un galvenokārt ir atkarīgs no novēroto satelītu skaita un tehniskā aprīkojuma ražotāja iekšējiem standartiem. Veicot šo sakaru kanālu noslodzes izpēti autors ieguva ikmēneša datu pārraides apjomus un tādā veidā piedāvā sistēmas uzturētājiem ievērojamu izdevumu samazināšanas variantu.