Prasības pret programmatūru nemitīgi attīstās, un programmizstrādes uzņēmumi cenšas sekot līdzi programmatūras izstrādes metožu attīstībai. Izstrādes metodes, kuras tika izmantotas projektu realizēšanai pirms vairākiem gadu desmitiem vairs nespēj nodrošināt moderno projektu izstrādi tādā līmenī, lai projekts pilnībā atbilstu augošajām prasībām. Uzņēmumi regulāri saskārās ar problēmām, kad projekti tiek izstrādāti pārāk ilgi un vairs neatbilst pasūtītāju prasībām. 2001. gada februārī tika izstrādāts “Spējās programmatūras izstrādes manifests”, kurā definēja 12 pamatprincipus, kādiem būtu jāatbilst jaunai spējai (angl. agile) izstrādes metodei. Šie pamatprincipi definēja, kādam ir jābūt programmizstrādes procesam, bet nenoteica kā tieši panākt to ieviešanu. Ņemot vērā, ka nav noteikta veida kā panākt programmizstrādes uzņēmuma pārveidošanu par uzņēmumu, kurš izmanto spējās metodes, tad katrs uzņēmums izvēlas savu ceļu, kā pāriet no tradicionālā izstrādes modeļa uz spējo izstrādes modeli. Pārejai no tradicionālā izstrādes modeļa uz spējo izstrādes modeli ir nepieciešama uzņēmuma transformēšanās. Uzņēmumiem ir sarežģīti un dažreiz pat neiespējami noteikt, cik tālu ar transformācijas procesu uzņēmums ir ticis un cik veiksmīgs tas ir bijis. Līdz šim nav izstrādāts veids kā veiksmīgi noteikt programmatūras izstrādes organizācijas spējības līmeni, lai nepieciešamības gadījumā to varētu uzlabot. Problēmas atrisināšanai ir izveidota organizācijas domēnu spējības noteikšanas metode (ODSN), kuras izmantošana ļauj noteikt esošo programmatūras izstrāds organizācijas spējības līmeni, tādā veidā palīdzot sagatavot spējības uzlabošanas plānu. Iteratīva pieeja sniedz iespēju regulāri novērtēt programmatūras izstrādes organizācijas spējības līmeni. Metode ODSN izmanto organizācijas spējības modeli (OSM), kuru ir vērtējuši spējo metožu eksperti (SME), kā arī informāciju par organizāciju, kuru regulāros intervālos sniedz uzņēmuma darbinieki.