Izmantojot sola-gela metodi, uz nātrija-kalcija silikātstikla virsmas iegūti Fe2O3–TiO2 pārklājumi. Pārklājumu virsmas morfoloģija un īpašības pētītas, izmantojot rentgenstaru difraktometru (RTG), skenējošo elektronu mikroskopu (SEM), un atomspēka mikroskopu (AFM). Pārklājumi iegūti, izmantojot iemērkšanas-izvilkšanas metodi. Solu ieguvei izmantoti Ti-alkoksīda, Fe-hlorīda heksahidrāta, etilēnglikola, etiķskābes, izopropanola un glicerola šķīdumi. Iegūtās sola-gela filmas vispirms 15 minūšu laikā žāvētas gaisā, istabas temperatūrā. Oksīdu filmas iegūtas termiski apstrādājot paraugus 500 oC 1-5 stundas. Darbā pētītas novecināšanas laika un termiskās apstrādes ietekme uz pārklājumu hidrofobitāti. RTG rezultāti uzrādīja anatāza, brukīta, rutila un hematīta kristālisko fāžu veidošanos. Pētījuma mērķis bija iegūt hidrofobus, augstas dzelzs oksīda koncentrācijas Fe2O3–TiO2 plānos pārklājumus pie dažādiem sagatavošanas pārklājumu sagatavošanas apstākļiem. SEM un AFM novērojumi liecina par lapiņveida struktūru veidošanos uz parauga virsmas.