Granulu ražošanas ilgtspējīga attīstība
2017
Haralds Vīgants

Aizstāvēšana
23.03.2017. 14:00, EEF, Āzenes iela 12 k-1, 115.auditorijā

Zinātniskais vadītājs
Dagnija Blumberga, Ivars Veidenbergs

Recenzenti
Timo Laukkanen, Ainis Lagzdiņš, Gatis Bažbauers

Promocijas darbs veltīts valstiski svarīgai tēmai − vienas biotehonomikas nozares attīstībai. Tajā analizēta granulu ražošanas ilgtspējība ne tikai uzņēmuma, bet arī valsts tautsaimniecības līmenī. Promocijas darbs sastāv no četriem uzdevumiem, kas, no vienas puses, soli pa solim atklāj granulu ražotnes darbības energopatēriņa analīzes iespējas un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu lietderību, bet, no otras puses, prognozē granulu ražošanas nākotni valsts mērogā. 1. uzdevums. Izveidot granulu ražotnes darbības indikatoru kopu, ieviest un analizēt līmeņatzīmes metodikas lietderību uzņēmumā. 2. uzdevums. Analizēt granulu ražošanas uzņēmuma ražotņu darbības rādītājus un meklēt “šaurās” vietas. 3. uzdevums. Izveidot metodiku, lai īstenotu energopārvaldību un analizētu iespējamos tehnoloģiskos uzlabojumus. 4. uzdevums. Prognozēt granulu ražošanas attīstību un analizēt tās ilgtspējību valsts mērogā, izmantojot sistēmdinamikas modeli. Darba zinātnisko novitāti apstiprina energopārvaldības daudzšķautņainības ilustrācija, kas balstīta uz savstarpēji integrētu granulu ražotnes faktoru analīzes metodi. Ļoti svarīgi ir, lai šīs ražotnes būtu energoefektīvas un tās izmantotu inovatīvas pieejas energoresursu taupīšanā. Viena no tādām ir uzņēmuma energopārvaldība, kas aizsākas ar līmeņatzīmes metodes izmantošanu. Enerģijas patēriņa samazināšana granulu ražotnē ir iespējama vairākos līmeņos: uzņēmuma iekšējās energopārvaldības līmenī (uzņēmuma iekšienē veicamie un veiktie pasākumi) un ārējo faktoru ietekmes vērtēšanas līmenī (attiecas uz tautsaimniecības nozarēm, kuru attīstība ietekmē granulu rūpnīcu darbības ilgtspēju). Enerģijas patēriņa analīze ir balstīta uz granulu ražošanas uzņēmuma iekšējo energopārvaldību: • izmantojot monitoringu (regulāri sekojot līdzi uzņēmuma darbības parametriem); • izvēloties, izstrādājot un īstenojot uzlabojumu pasākumus (veicot visas energopārvaldības procedūras saskaņā ar starptautisko energopārvaldības standartu ISO 50001:2011); • analizējot rezultātus pēc datu vākšanas un apstrādes, lai raksturotu esošo situāciju uzņēmumā, jo tieši rezultātu analīze ir viena no vissvarīgākajām energopārvaldības sadaļām. Ārējo faktoru analīze ir balstīta gan uz energosektora attīstības normatīvo ietvaru valstī, gan arī potenciālajām iespējām šo sektoru ietekmēt: • attīstot granulu tirgu, kas pievieno vērtību vietējam dabas resursam – biomasai; • aizstājot fosilo kurināmo ekonomisku apsvērumu un ietekmes uz klimata pārmaiņām dēļ; • izmantojot atjaunojamos energoresursus dažādās kombinācijās, kā arī pievēršoties inovatīviem tehnoloģiskiem risinājumiem; • izveidojot transporta loģistiku, tā samazinot tukšu transportlīdzekļu kilometrāžu, piemēram, granulu ražotnēm īstermiņā problēmas sagādā Krievijas uzliktais embargo; • vērtējot ekonomisko situāciju valstīs, kurās ir attīstīta mežrūpniecība.


Atslēgas vārdi
Granulu ražošana

Vīgants, Haralds. Granulu ražošanas ilgtspējīga attīstība. Promocijas darbs. Rīga: [RTU], 2017. 100 lpp.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196