Šis pētījums ir par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Likumā “Par akcīzes nodokli” ir noteikts ikgadējais palielinājums visiem alkoholiskajiem dzērieniem līdz 2018.g., taču pētījums liecina, ka akcīzes nodokļa politika alkoholiskajiem dzērieniem nav optimāla un būtu jākoriģē. Sabiedrības veselības pētījumi un VID informācija liecina, ka pēdējos gados Latvijā dominē alus patēriņš, kas ir ap 4 reizēm lielāks, nekā stiprais alkohols. Pēc patērētāju pirktspējas alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir krietni augstākas cenas akcīzes nodokļa dēļ nekā citās ES valstīs, īpaši stiprajam alkoholam. Turklāt, Latvijā ir krietni augstāks akcīzes nodoklis un līdz ar to arī cenas stiprajam alkoholam, nekā Krievijā un Baltkrievijā, atšķirībā no alus, kam situācija ir līdzīga. Salīdzinot nodokli dažādiem alkoholiskajiem dzērieniem pēc tā ietekmes uz veselību (alkohola devām), stiprajam alkoholam nodokļa slogs ir krietni lielāks nekā alum vai vīnam. Aprēķini liecina, ka Latvijā ir liela akcīzes nodokļa plaisa alkoholam, kā arī citi pētījumi norāda uz lielu nelegālo patēriņu, kas galvenokārt ir importēts no Krievijas un Baltkrievijas, kurās cenas ir krietni zemākas. Tas tieši attiecas uz stiprā alkohola segmentu, jo alus vai vīna kontrabanda nav izplatīta. Arī regresijas aprēķini par akcīzes nodokļa ieņēmumiem liecina, ka, palielinot nodokli stiprajam alkoholam, tā legālais patēriņš kritīsies vēl vairāk un ieņēmumi samazināsies. Lai saglabātu ieņēmumu pieaugumu, akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam nebūtu palielināms. Pētījuma rezultāti liecina, ka akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam nav adekvāts (salīdzinot ar alu un vīnu). Tādēļ turpmākajos gados būtu atceļams akcīzes nodokļa palielinājums stiprajam alkoholam un nodoklis saglabājams 2016.g. līmenī. Savukārt, var turpināt akcīzes nodokļa palielināšanu alum, arī 2018.g.-2020.g.