Darbā parādīta iespēja izmantot Latvijas Devona perioda Bāles atradnes un Juras perioda Skudras atradnes kvarca smiltis kā pucolāna piedevu betona ražošanai. Smilšu specifiskā aktīvā virsma pēc smalcināšanas ievērojami palielinās līdz 3.19 m2/g, kas pārsniedz šodien betona ražošanā izmantotā smilšu pulvera īpatnējās virsmas lielumu (0.91 m2/g) . SEM mikrofotogrāfijas parāda, ka pēc 4 un 6 stundu smalcināšanas smilšu graudiņiem veidojas plākšņveida forma, kas imitē kvarca kristāla struktūru. Abu atradņu smilšu dispersitāte pēc malšanas ūdenī dažādos režīmos ir līdzīga, graudu vidējais izmērs pēc 4 stundu malšanas ūdenī ir robežās no 16 līdz 19 m, pēc 6 stundām – no 12 līdz 14m. Malto smilšu pucolāna aktivitātes pārbaude parāda, ka Bāles un Skudras atradņu malto smilšu pucolāna aktivitāte pieaug līdz ar dispersitātes palielināšanos. Morfoloģijas un kristālisko fāžu pētījumi cementa pastām ar maltām Latvijas smiltīm hidratācijas procesā parāda, ka smiltis ar graudu izmēru 12..14 m darbojas gan kā poru aizpildītāji, gan kā cementējošās pucolāna piedevas, veicinot kalcija hidrosilikātu veidošanos.