Zinātniskās darbības atbalsta sistēma
Latviešu English

Publikācija: Latvijas atradņu smiltis kā pucolāna piedeva betonam

Publikācijas veids Citas publikācijas konferenču (arī vietējo) ziņojumu izdevumos
Pamatdarbībai piesaistītais finansējums Nav zināms
Aizstāvēšana: ,
Publikācijas valoda Latviešu (lv)
Nosaukums oriģinālvalodā Latvijas atradņu smiltis kā pucolāna piedeva betonam
Nosaukums angļu valodā Investigation of Latvian Deposits Sands as Fine Additives for Concrete
Pētniecības nozare 2. Inženierzinātnes un tehnoloģijas
Pētniecības apakšnozare 2.4. Ķīmijas inženierzinātne
Autori Janīna Sētiņa
Liene Gulbe
Līga Paušus
Atslēgas vārdi pucolāna aktivitāte, kvarca smiltis, dispersitāte
Anotācija Darbā parādīta iespēja izmantot Latvijas Devona perioda Bāles atradnes un Juras perioda Skudras atradnes kvarca smiltis kā pucolāna piedevu betona ražošanai. Smilšu specifiskā aktīvā virsma pēc smalcināšanas ievērojami palielinās līdz 3.19 m2/g, kas pārsniedz šodien betona ražošanā izmantotā smilšu pulvera īpatnējās virsmas lielumu (0.91 m2/g) . SEM mikrofotogrāfijas parāda, ka pēc 4 un 6 stundu smalcināšanas smilšu graudiņiem veidojas plākšņveida forma, kas imitē kvarca kristāla struktūru. Abu atradņu smilšu dispersitāte pēc malšanas ūdenī dažādos režīmos ir līdzīga, graudu vidējais izmērs pēc 4 stundu malšanas ūdenī ir robežās no 16 līdz 19 m, pēc 6 stundām – no 12 līdz 14m. Malto smilšu pucolāna aktivitātes pārbaude parāda, ka Bāles un Skudras atradņu malto smilšu pucolāna aktivitāte pieaug līdz ar dispersitātes palielināšanos. Morfoloģijas un kristālisko fāžu pētījumi cementa pastām ar maltām Latvijas smiltīm hidratācijas procesā parāda, ka smiltis ar graudu izmēru 12..14 m darbojas gan kā poru aizpildītāji, gan kā cementējošās pucolāna piedevas, veicinot kalcija hidrosilikātu veidošanos.
Anotācija angļu valodā Latvian quartz sand from deposits Bale and Skudras were examined. It is shown that grinding time remarkably influenced grain specific surface area which after grinding considerably increase to 3.19 m2/g. It is more than specific surface area of sand powder used in the production of concrete. There is found tha the pozzolanic activity of sand from Bale and Skudras deposits increased with the increasing of specific surface area. The study of morphology and crystalline phases for cement paste with grinded 12-14 μm disperse sands shows that during of the hydration process sand acts as a pore filler, as well as stimulating the formation of calcium silicate hydrate.
Hipersaite: http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/vpp/files/IV_posma/SmiltsUnStikls/TEZES_Smilts_un_stikls_lapai.pdf 
Atsauce Sētiņa, J., Gulbe, L., Paušus, L. Latvijas atradņu smiltis kā pucolāna piedeva betonam. No: Starptautiskais simpozijs “Smilts un stikls”: zinātnisko rakstu krājums, Latvija, Rīga, 3.-4. marts, 2017. Rīga: Latvijas Universitāte, 2017, 78.-83.lpp. ISBN 978-9934-556-20-3.
ID 25805