Izglītībai un zināšanām ir būtiska nozīme gan atsevišķu cilvēku, gan sabiedrības attīstībā. Tas ir svarīgs līdzeklis, lai sasniegtu tādus mērķus kā ekonomikas un pilsoniskas sabiedrības attīstība un cilvēku līdzdalība demokrātijas, pilsoniskajos un ekonomiskajos procesos. Izglītots indivīds gūst labumu ne tikai sev, bet gan dod to visai sabiedrībai kopumā, veidojot t. s. pozitīvos blakus efektus. Tādējādi izglītība veicina valsts virzību uz zināšanām balstītu sabiedrību, kuras kultūras, sociālo un ekonomisko izaugsmi nosaka iedzīvotāju zināšanu līmenis. Izglītības sistēma var būt viens no svarīgākajiem vadības līdzekļiem sociālo un profesionālo struktūru attīstībā un sabiedrības dzīves līmeņa pilnveidošanā