Pašattīroši audumi ir tekstilmateriāli, kuriem piemīt spēja ārēju vides faktoru iedarbībā atbrīvot savu virsmu no dažādiem piesārņojumiem. Šādi audumi ļauj samazināt ūdens un enerģijas patēriņu, kas saistīts ar drēbju mazgāšanu, samazināt infekciju risku, pateicoties to biocīdām īpašībām, kā arī pasargā cilvēkus no UV starojuma. Papildus tam šādus audumus arī būtu grūtāk saslapināt; tas mūsdienu mitrajā klimatā samazinātu diskomfortu no salijušām drēbēm. Šādus efektus pašattīroši audumi iegūtu ar tādiem mehānismiem kā fotokatalīze un superhidrofobitāte. Lai audumi iegūtu augstāk minētās īpašības, piemērotākie ir ZnO un TiO2 nanodaļiņu veidotie pārklājumi. Savukārt pārklājumu ieguvei jāizmanto sola-gēla metode, kas sniedz iespēju izveidot homogēnus pārklājumus pie temperatūrām, kuras iztur organiskas dabas materiāli. Kopš 2011. gada ar šādu audumu izstrādi ir nodarbojies Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina tehnoloģiju institūts. Kopš 2016. gada ar šādiem pārklājumiem nodarbojas arī Rīgas Tehniskās universitātes Silikātu materiālu institūtā. Izmantojot savas gadu desmitu laikā iegūtās zināšanas sola-gēla tehnoloģijā un nanostrukturētu pārklājumu ieguvē, sekmīgi uzsākti pētījumi rūpnieciski izmantojamu tehnoloģiju izstrādei kokvilnas audumiem.