Latvijas ekonomikas attīstībā zivsaimniecībai vienmēr ir bijusi būtiska nozīme, it īpaši Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes teritoriju attīstībā. Zivsaimniecības nozarei Latvijā ir ne tikai sena vēsture un tradīcijas, bet tai piemīt arī iekšējs attīstības potenciāls un spēja ražot pasaules tirgū konkurētspējīgu produkciju. Nozares klastera konkurētspējas novērtēšana un tās veicināšana ir aktuāls jautājums klastera vidē darbojošos uzņēmumu un institūciju vidū. Konkurētspējas novērtēšanas metodika nav viennozīmīga, tāpēc autore piedāvās savu skatījumu zivsaimniecības nozares klastera konkurētspējas novērtēšanā. Promocijas darbā sniegts visaptverošs ieskats par Latvijas zivsaimniecības nozares klasteri un tā darbību. Atspoguļota klastera būtība un ieguvumi no tā darbības, kā arī klastera dalībnieku savstarpējā mijiedarbība un sadarbība. Analizēta klastera attīstība un nozīme Latvijas tautsaimniecības izaugsmes sekmēšanā. Tāpat arī veikta kritiska ekonomikas subjektu konkurētspējas jēdziena un to ietekmējošo faktoru analīze. Izstrādāta un aprobēta koncepcija par konkurētspējas novērtēšanas līmeņiem, pilnveidota zivsaimniecības nozares klastera konkurētspējas definīcija, kā arī izstrādāts un aprobēts zivsaimniecības nozares klastera konkurētspēju ietekmējošo faktoru grafiskais modelis. Lai novērtētu un sekmētu Latvijas zivsaimniecības nozares klastera konkurētspēju tika izstrādāta un aprobēta novērtēšanas metodika, t.sk., izveidoti mārketinga un menedžmenta efektivitātes novērtēšanas rādītāji (pārdošanas efektivitātes koeficients un vadības spēju atdeves koeficients), zivsaimniecības nozares klastera konkurētspējas indekss un konkurētspējas veicināšanai īstenojamie stratēģiju veidi. Veikts Latvijas zivsaimniecības nozares konkurētspējas novērtējums. Noteikts nozares konkurētspējas līmenis, identificētas nozares konkurētspēju pašreiz nodrošinošās jomas un īstenojamās stratēģijas. Sniegts padziļināts nozares konkurētspējas veicināšanas iespēju izvērtējums. Promocijas darba rezultāti praktiski izmantojami pasaules globālajā un ES Kopējās zivsaimniecības politikas veidošanā, sekmējot mazāk attīstīto reģionu un valstu konverģenci, un nacionāla līmeņa politikas izstrādē un plānošanā, kā arī nozares uzņēmumu lēmumu pieņemšanā par konkurētspējas uzlabošanas nepieciešamību.