Purīni un to atvasinājumi tiek plaši pētīti to bioloģiskās aktivitātes dēļ. Tos izmanto, kā pretvēža un pretvīrusa preparātus un kā adenozīna receptoru agonistus un antagonistus [1,2]. Ir zināms, ka fosfonāta grupas ievadīšana molekulā var palielināt bioloģisko aktivitāti. Tādi purīnu-fosfonātu atvasinājumi kā tenofovīrs, adefovīrs un cidofovīrs, kuri satur fosfonāta grupu N9 alkilķēdē, tiek izmantoti dažādu vīrusu izraisītu slimību ārstēšanai [3]. Pētījuma sākumā diazdiopurīns 2 tika iegūts no 2,6-dihlorpurīna 1 Micunobu un SNAr reacijās. Tad veicot vara (I) katalizētu azīda-alkīna ciklopievienošanu, tika iegūti purīnu 2,6-bistriazolu atvasinājumi 3. Tālāk izpildot SNAr – Arbuzova tipa reakciju, tika iegūti purīna 6-fosfonātu atvasinājumi 4 ar iznākumiem līdz 82% (1.shēma). Reakcijas reģeoselektivitāte tika pierādīta ar rentgenstruktūranalīzes metodi (1.att).