Rakstā tiek aplūkoti faktori un apstākļi, ar kuriem ir saistītas risku vadīšanas modeļu veidošanas un izmantošanas grūtības, pretstatot tos modeļu pielietošanas pozitīvajam efektam. Tiek apkopotas prasības, kuras ir rekomendējamas izvirzīt izstrādājam modelim. Atsevišķi ir uzsvērts, ka cilvēkresursiem ir centrālā loma risku vadīšanas īstenošanā. Šis tēzes pamatojumam ir apkopotas zinātniskajā literatūrā sniegtās atziņas, kā arī ieviests risku vadīšanas zināšanu līmeņa uzņēmumā jēdziens. Analizējot risku vadīšanas modeļu izmantošanas grūtības, pievērsta uzmanība uzņēmuma vides faktoru kvalitatīvo un kvantitatīvo izmaiņu ietekmei uz modeli. Lai savlaicīgi konstatētu risku vadīšanas modeļa neatbilstību prasībām, starp modeļa pārskatīšanas reizēm tiek piedāvāts izmantot agrīno monitoringu. Tā veikšanas biežumu var aprēķināt, izmantojot izstrādāto formulu. Nobeigumā tiek salīdzinātas risku vadīšanas modeļu un principu izmantošanas iespējas un to priekšrocības.