Raksts ir teorētisks pētījums par aktuālu augstskolu didaktikas problēmu – studentu pašvirzītu mācību procesu. Autore izvirza virkni priekšnosacījumu, kas sekmē studentu iniciatīvu mācību procesā, kur pamatmotīvs ir personīgo mācību sasniegumu virzība(dinamika). Viens no priekšnoteikumiem ir studentu informētība par apgūstamās profesijas standartu, nepieciešamajām kompetencēm un katra studiju priekšmeta vietu un lomu šo kompetenču apguvei.Rakstā tiek atklāta saikne, kas pastāv starp programmās atspoguļotajiem sagaidāmajiem mācību rezultātiem un studentu apzinātu un mērķtiecīgu darbību savu mācību sasniegumu novērtēšanā. Mūsdienu didaktikas skatījums uz vērtēšanu kā didaktikas kategoriju ir būtiski mainījies. Līdzās vērtēšanas pārbaudes funkcijai aizvien nozīmīgākas kļūst vērtēšanas audzinošā un attīstošā funkcija. Vērtēšanas kvantitatīvās metodes aizstāj ar kvalitatīvām metodēm. Šajā kontekstā daudzfunkcionāla kļūst arī docētāja loma:iedrošinātājs, padomdevējs, konsultants un iedvesmotājs pašvirzītam mācību procesam.