Pēdējās desmitgadēs rosinās diskusijas par mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju lomu, jo visā pasaulē ir novērojams mazo uzņēmumu skaita būtisks pieaugums. Daudziem maziem uzņēmumiem ar tiem raksturīgu lēzenu organizatorisko struktūru ir nepieciešams līderis, kurš vienlaikus būtu kā administrators, īpašnieks un uzņēmējs. Tajā pašā laikā dinamiskā ārējā vide uzņēmumiem rada tehnoloģiskos, ekonomiskos, politiskos un sociālos izaicinājumus. Korporatīvā sociālā atbildība, sociālie plašsaziņas līdzekļi, caurskatāmības evolūcija, ētiskā un ilgtspējīga domāšana ir vēl papildināmo aktualitāšu saraksts jaunajiem līderiem. Augstākās izglītības iestādes (AII) attīsta studentu zināšanas un kompetences, veicinot viņu potenciālo un ilgtspējīgu nodarbinātību. AII, kas sniedz biznesa izglītību, ir pārmaiņu objekts, jo mūsdienu sabiedrībā pārskatot vadīšanas nozīmi, mainās priekšstats par vadītāju kompetencēm. Promocijas darbā ir izcelta problēma – vai kompetences, kas tiek attīstītas biznesa izglītības iestādēs, atbilst tirgus iesaistīto pušu, darba tirgus un studentu vajadzībām un interesēm. Promocijas darbā veiktā pētījuma mērķis ir padziļināti izpētīt biznesa izglītības attīstības tendences, noteikt aktuālās kompetences vadītājiem un uzņēmējiem un Individuālās uzņēmējdarbības orientācijas nozīme, noskaidrot mijsakarību starp elementiem, kas iesaistīti biznesa izglītības pilnveidē AII un izstrādāt metodoloģiju biznesa izglītības ieviešanas novērtēšanai. Lai sasniegtu promocijas darbā izvirzīto mērķi, ir apskatīta biznesa izglītības attīstība, ņemot vērā aktualitātes šajā jomā, kā arī sistematizētas tendences un kompetences. Lai novērtētu studentu uzņēmējdarbības orientācijas līmeni, ir izstrādāts individuālās uzņēmējdarbības orientācijas indekss (IEO indekss), kas ietver tādas komponentes kā radošums, riska uzņemšanās un proaktivitāte. Izpētot lēmumu pieņemšanas rīkus un metodes kā starpnozaru labās prakses piemērus, ir izstrādāts augstskolas būtisko elementu uzlabošanas modelis, lai izvērtētu un uzraudzītu biznesa izglītības iestāžu situāciju. Ir izstrādāta un aprobēta metodoloģija, kas palīdz novērtēt, vai biznesa izglītības iestādes darbības rezultāti atbilst ieinteresēto pušu prasībām. Tas sniedz gan teorētisko pamatojumu, gan praktisko instrumentu biznesa izglītības pakalpojumu izvērtēšanai.