Domāšanas stili tiek definēti kā individuālas atšķirības vēlamajos informācijas un pieredzes organizēšanas un apstrādes veidos, tādējādi mazinot plaisu starp personības iezīmēm un izziņas procesiem. Tas nozīmē, ka svarīgāk ir saprast, kādām spējām cilvēki dod priekšroku tās attīstīt un izmantot, nevis kādas spējas viņiem ir. Domāšanas stili joprojām ir izglītības un psiholoģijas pētījumu joma, tomēr Latvijā joprojām trūkst apstiprinātu un standartizētu testu, tāpēc domāšanas stilu noteikšanai tika izvēlēta anketa ar nosaukumu “Domāšanas stila aptauja – Revised II”. Šis pētījums ir daļa no daudz plašāka pētījuma, kura pamatā ir ideja, ka mūsdienās interneta un tehnoloģiju izmantošana veido un attīsta jauniešu prāta paradumus, kas vēl nav izzināti. Pamatojoties uz šo ideju, tika uzsākts pētniecības projekts, kura vispārējais mērķis ir atklāt jauniešu (vecumā no 16 līdz 25 gadiem) interneta lietošanas paternu ietekmi uz kognitīvo darbību (Interneta lietošanas paternu ietekme uz jauniešu kognitīvo stilu attīstību, Nr.: lzp-2021/1-0357). Pētījuma konkrētā posma un līdz ar to arī šī raksta mērķis ir adaptēt un standartizēt "Domāšanas stila aptauju–Revised II" latviešu valodā. Lai sasniegtu mērķi, anketa tika tulkota turp un atpakaļ no angļu valodas, pēc tam tika pilotēta (n=30), pārbaudīta iekšējā atbilstība, tādējādi noslēdzot adaptācijas pirmo posmu. Standartizācijas procesā (n=2169) faktoru analīzei tika noteikti diskriminācijas rādītāji un normas. Rezultāti parāda kopumā labu iekšējo atbilstību un faktorinalīze rāda līdzīgu struktūru kā sākotnējā anketā. Iegūtie rezultāti liecina, ka "Domāšanas stilu aptauja – Revised II" latviešu versija ir veiksmīgi izmantojama domāšanas stilu noteikšanai Latvijā