Darbā analizētas Latvijā augošo priedes (Pinus sylvestris), egles (Picea abies), apses (Populus tremula), melnalksņa (Alnus glutinosa) un baltalksņa (Alnus incana) mizas. Mizu materiālā, salīdzinājumā ar koksni, dominējošā komponente ir ar 72 % H2SO4 nehidrolizējama frakcija – Klasona lignīns, tai seko celuloze un ekstraktvielas. Pakāpeniskā ekstrakcijā ar organiskiem šķīdinātājiem un karstu ūdeni vislielāko summāro ekstraktvielu iznākumu iegūst no egles mizas, tai seko apses miza, tad melnalkšņa miza, baltalkšņa miza un priedes miza. Iegūtās ekstraktvielas, piemeklējot selektīvus šķīdinātājus, var būt izejvielu bāze dažādu organisko savienojumu ieguvei. Minerālvielu saturs mizās ir ievērojami lielāks nekā to pašu sugu koksnē. Ne visas klasiskās koksnes komponenšu analīzes metodes var tieši pārnest uz mizu analīzi.