Rakstā pētīta un analizēta: izglītības līmeņa attīstība, balstoties uz Lielbritānijas datiem; izglītības nozīme indivīdam, darba devējam, zinātnei un tautsaimniecībai kopumā. Pētījumu bāze: izglītības un humānā kapitāla teorija un prakse; darba tirgus; Vācijas statistiskie dati par vidusskolnieku un augstskolu studentu īpatsvaru no visu jauniešu skaita; ASV dati par darba samaksas līmeni atkarībā no izglītības līmeņa; Vācijas izglītības un zinātnisko grādu sabalansētība ar tautsaimniecības struktūru; padomju pieredze augstāko akadēmisko nosaukumu piešķiršanā; saikne „izglītības līmenis – personāla atlase”. Autora pētījumi aptver: tautsaimniecības, iedzīvotāju labklājības līmeņa un izglītības saiknes; ieguldījumus humānajā kapitālā; izglītības iegūšanas procesa ietekmi uz indivīdu; izglītības līmeņa paaugstināšanos laika gaitā un tā atbilstību tautsaimniecībai kopumā; kvalifikācijas paaugstināšanas, apmācības un pārkvalificēšanās nozīmi un iespējas; izglītības līmeni kā bāzi zinātniskai darbībai; iesaistīšanos zinātniskajā darbībā un augstāko akadēmisko goda nosaukumu mērķtiecīgumu zinātnes attīstībā; izglītības līmeņa praktisko nozīmi personāla paātrinātā atlasē.