Rakstā ir apskatīts tiesiskā riska jēdziens, veikta tiesisko risku veidu analīze. Rakstā ir parādīts, ka, neskatoties uz veiktajiem preventīvajiem un aizsardzības pasākumiem, katrā darbības jomā tomēr vienmēr pastāv zināms potenciālais risks. Autori uzskata, ka jurisprudences, kā tiesību zinātnes, likumdevēju, tiesību sargājošo orgānu un citu institūciju un amatpersonu, kas ir atbildīgas par tiesību īstenošanu dažādās jomās, kā arī personu, kas ir iesaistītas cilvēku tiesību realizēšanas procesos, pienākums ir mazināt tiesiskus riskus, nodrošinot sabiedrībai tiesisko drošumu. Šī uzdevuma veiksmīgai risināšanai ir nepieciešams, lai sistēma, kas aizsargā cilvēku no „tiesiskās bīstamības”, kas rodas „tiesisko briesmu” nelabvēlīgas ietekmes rezultātā, funkcionētu nevainojami un efektīvi. Rakstā ir uzsvērts, ka riska izvērtējuma, kas ietver riska analīzi un riska novērtējumu, galvenais mērķis ir riska pārraudzīšana un riska vadība.