Darba tiek novertets maksimali iespejamais kogeneracijas potencials, pamatojoties uz Latvijas pilsetu centralizeto siltumapgades sistemu (CSA) kurinama daudzumu, un šajas sistemas pieejamo kurinamo. Kogeneracijas potenciala novertejums tiek veikts, lai noteiktu cik daudz primaro energoresursu ir iespejams ietaupit, ja pilniba izmanto valsts kogeneracijas iespejas, salidzinot ar dalitu siltuma un elektribas ražošanas procesu. Darba merkis ir noteikt ne tikai fizisko kurinama ietaupijuma apjomu, kurš rodas kogeneracijas rezultata, bet ari kvantitativi novertet ekonomisko ieguvumu, kurš tiek sasniegts, samazinot CO2 un citu kaitigo izmešu apjomu apkarteja vide. Pamatojoties uz atsevišku CSA siltuma slodzem un pieejamo kurinamo, tiek noteiktas ekonomiski piemerotakas kogeneracijas tehnologijas, to siltuma un elektroenergijas izstrades apjomi un kurinama paterini. Balstoties uz Latvijas tautsaimniecibas attistibu, Latvijas un ES likumdošanas prasibu un kogeneracijas veicinošo pasakumu iespaidu tiek modeleti vairaki kogeneracijas attistibas scenariji, ka ari noteikti optimalakie apstakli kogeneracijas veiksmigai attistibai.