Lielu daļu no patērētās enerģijas veido tieši ēku sektors. Lai samazinātu šo enerģijas patēriņu nepieciešams veikt energoefektivitātes pasākumus. Sekmīgai energoefektivitātes pasākumu ieviešanai nepieciešama atbilstoša aprēķinu metodika. Šādas aprēķinu metodikas ietver ISO, DIN un citus atbilstošus standartus, taču šo metodiku un standartu izmantošana Latvijas apstākļos ir apgrūtināta. Apgrūtinājuma cēlonis ir tas, ka nav precīzi zināmi vairāki aprēķinos nepieciešamie parametri, līdz ar to tos nepieciešams pieņemt. Izmantotie pieņēmumi reizēm būtiski ietekmē aprēķinu gala rezultātu, tādējādi tiek izveidots maldinošs priekšstats par ēku esošo stāvokli un līdz ar to par nepieciešamajiem energoefektivitātes pasākumiem. Visbiežāk aprēķina metodikā tiek pieņemti iekšējie siltuma izdalījumi, saules starojuma ietekme, ēku gaisa apmaiņas kārta un termisko tiltu radītie siltumenerģijas zudumi. Šajā rakstā aplūkoti iekšējie siltuma izdalījumi jeb ieguvumi. Veicot literatūras analīzi un aprēķinus, tika izveidotas iekšējo siltuma ieguvumu bāzes vērtības daudzdzīvokļu ēkām. Šo bāzes vērtību izmantošana atvieglo aprēķinus vienlaicīgi iegūstot precīzu aprēķinu gala rezultātu.