Šis raksts tika veltīts Tag&T1-korelogrammu pētījumiem, izmantojot temperatūras kontūru (TK) metodi, kas ļauj apkures sezonai (AS) atbilstošo (Tag'i; T1'i)-punktu kopu reprezentēt kā AS-TK un sadalīt to vairākos mazāka apjoma sub-TKj. Šādi izveidotiem sub-TKj piederošās (Tag'i; T1'i)-punktu apakškopas tika detalizēti izpētītas kā atsevišķi statistiskie objekti. Vispirms tika izskaitļoti sub-TKj vidējie centrālo tendenču rādītāji un (Tag'i; T1'i)-punktu izkliedes rādītāji, lai iegūtu padziļinātu priekšstatu par šīm ar sub-TKj saistītajām (Tag'i; T1'i)-punktu apakškopām. Tāpat sub-TKj tika izmantoti, lai visu AS aptverošās pilnās Tag&T1-korelogrammas regresijas modeli izveidotu pēc aditivitātes principa, apvienojot autonomo sub-TKj atbilstošos regresijas modeļus. Vidējie (Tag'i; T1'i)-punktu izkliedes rādītāji tika papildināti ar regresora un regresenta frekvenču sadalījuma funkcijām. Šajā sakarā tika izskaitļotas sub-TKj elementu diferenciālās un integrālās frekvenču sadalījuma funkcijas (FSF), proti, dFSF(Tag)&dFSF(T1) un cFSF(Tag)& cFSF(T1), kas sadala attiecīgi regresora, Tag, un regresenta, T1, vērtības pa kategorizētiem klašu intervāliem. Pētījumā izmantoti 1- un 2-grādu gari klašu intervāli, kuri nodrošināja dFSF iegūšanu ar vismaz 3%-augstu izšķirtspēju. Tādējādi izskaitļotie ārgaisa temperatūras, Tag, un siltumnesēja turpgaitas temperatūras, T1, spektri dFSF(Tag)&dFSF(T1) nav neatkarīgi temperatūras spektri, bet gan pa pāriem korelatīvi saistīti temperatūras spektri, proti, katram sub-TKj ir savs raksturīgais Tag–spektrs un ar to asociētais T1–spektrs. No fizikā labi pazīstamās fizikālo lielumu līdzības teorijas aspekta Tag– un T1–spektrus varam aplūkot kā katram sub-TKj raksturīgo regresora "ierosmes spektru" un ar to korelatīvi saistīto regresenta "atbildes spektru". Neatkarīgi no sub-TKjAS-TK izvēles novērojama kopīga likumsakarība: jo pie zemākām temperatūrām novērojams regresora, Tag, "ierosmes spektrs", jo pie augstākām temperatūrām atrodams regresenta, T1, "atbildes spektrs".