Veikti sākotnējie pētījumi par HAp keramikas poru struktūras iespējamo veidošanas metodi, izmantojot ar šķīduma metodi iegūtā HAp pulvera mehānisko aktivāciju un daļēji hidrolizētu alkoksīdu šķīdumu izmantošanu, veidojot kompozītu HAp sola-gela keramiku. Hidroksilapatīta sintēzei izmantoja CaO, kuru ieguva apdedzinot Ca(OH)2 pie 400 oC. Turpmāk to sasmalcināja, iejauca destilētā ūdenī un titrēja ar 0.3M H3PO4. Iegūto pulveri žāvēja, un maļot 1-36 stundas korunda planetārajās bumbu dzirnavās, ieguva dažāda izmēra un daļiņu izmēru sadalījuma HAp pulverus, kurus izmantoja kompozītas HAp – sol-gela TiO2-SiO2 keramikas ieguvei. Optiskās un SEM mikroskopijas, rentgendifrakcijas, infra sarkanās absorbcijas spektroskopijas pētījumu rezultāti, kā arī iegūto keramisko materiālu porainības un stiprības rādītāji liecina par iespēju regulēt kompozītās keramikas materiālu saķepšanas pakāpi un poru struktūru atkarībā no izmantotā HAp daļiņu izmēriem un termiskās apstrādes režīma. Mehāniskās stiprības rādītāju paaugstināšanai nepieciešami pētījumi par sola-gela matricā ievadāmo HAp daļiņu izmēru un to sadalījuma (arī nanolīmeņa) ietekmi uz veidojamā kompozīta struktūras un tekstūras attīstības procesiem.