Rakstā vispusīgi izvērtēta būvniecības nozares darbība Latvijā un tā ir salīdzināta ar Baltijas valstīm un Eiropas Savienību. Apskatīti nozares ražošanas faktori un to dinamika, tā sastāvā dabas faktors (būvniecības resursi); pamatkapitāls; apgrozāmais kapitāls; darba faktors (personāls); uzņēmējdarbības (un informācijas) faktors. Analizētas iespējas uzņēmējiem iegūt peļņu strādājot nozarē. Analīzes pamatā ir izstrādi priekšlikumi nozares darbības uzlabošanai. Dabas faktors ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas būtiski ietekmē būvniecības nozares attīstību. Turklāt, dabas faktora (resursu) vērtība nesamazinās, jo dabas resursu lielākā daļa ir neatražojama. Salīdzinot Latvijas datus ar ES vidējiem datiem un mediānu, ir redzams, ka Latvijā ir lētāki materiāli, kuri neprasa vai arī prasa minimālu apstrādi un ir brīvi pieejami valsts iekšienē (smilts, koksne). Materiāli, kuru ražošanai ir nepieciešamas rūpnieciskās iekārtas (bloki, flīzes), Latvijā ir dārgāki nekā ES, bet abu būvmateriālu grupu starpība no vidējā ES līmeņa - nenozīmīga. Salīdzinot Latvijas datus ar citām Baltijas valstīm, ir redzams, ka pārējās Baltijas valstīs galvenie būvmateriāli ir būtiski lētāki. Tas ir saistīts ar to, ka Latvijā ir mazattīstīta būvmateriālu ražošana, būvmateriālu nozare ir atkarīga no importa piegādēm, rezultātā cenas ir augstākas. Nelieli tirgus apjomi neļaus atgūt investētos līdzekļus jauno rūpnīcu būvēšanas gadījumā, transportētie būvmateriāli reģiona ietvaros ir izdevīgāki. Latvija pēc kapitālieguldījumiem uz vienu nodarbināto būvniecībā pārsniedza Francijas, Vācijas un vidējo ES līmeni, bet nesasniedza Somijas, Zviedrijas un Lielbritānijas līmeni. Baltijas valstīs, Latvijā analizējamā periodā kapitālieguldījumu pieaugums saistīts ne tikai ar celtniecības apjomu pieaugumu, bet arī ar izmaņām celtniecības procesā un mehanizācijas īpatsvara palielināšanā. To ietekmēja tirgus pieprasījuma izmaiņas, ja līdz 2000. gadam būvniecības lielākā daļa (ap 70%) bija saistītā ar remontdarbiem, kurus ir iespējams paveikt bez dārgiem mehānismiem un rīkiem. Kopš tā laika ir paplašinājusies daudzstāvu ēku būvniecība, kura prasa lielus kapitālieguldījumus pamatlīdzekļos. Tāpat Baltijas reģionā mehanizācijas līmeņa pieaugums ir saistīts ar darbaspēka apmaksas līmeņa pieaugumu. Euro zonā naudas resursi ir par 40 - 100% lētāki nekā pārējās valstīs. Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, procentu likmes ir augstākas, vidēji par 1,2 procentu punktiem, un par 1,8 procentu punktiem lielākas nekā vidējās ES. Tas nozīmē, ka pārējās Baltijas valstīs apgrozāmie līdzekļi ir lētāki par 25%, bet ES vidēji par 47%. Neskatoties uz tik dārgiem naudas resursiem, Lielbritānijas būvniecības nozare ir labi attīstīta un konkurētspējīga savā valstī. Diemžēl viena piemēra ir pa maz, lai izdarītu secinājumu, ka nozare varētu būt veiksmīga, neskatoties uz procentu likmēm. Varētu būt, ka šeit nopietni ietekmē Lielbritānijas būvniecības nozares lielais mērogs, un ar tādiem pašiem nosacījumiem mazās Baltijas valstu nozares vienkārši neizdzīvos. Sešu gadu laikā Latvijas būvniecībā nodarbināto skaits gandrīz dubultojies, tik pat liels nodarbināto pieaugums ir arī novērojams salīdzināmās Baltijas valstīs. Tik straujš būvniecībā nodarbināto skaita pieaugums varētu būt saistīts gan ar minimālo sākotnējo skaitu, gan ar buma apstākļiem. Šo datu dinamika laika posmā no 2001. - 2005. gadam norāda, ka Latvijā nodarbināto skaits pieauga ātrāk nekā attīstītākajās valstīs, bet pieauguma tempi bija salīdzināmi. No 2005. - 2007. gadam Baltijas valstīs bija buma pieaugums. Būvniecības nozares darbinieku īpatsvara maksimālā robeža noteikta ka 9%. Protams, buma laikā šis ierobežojums nedarbojas. Mazkvalificētiem būvniecības darbiem vienmēr ir iespējams sameklēt strādniekus, ja maksāt attiecīgas algas. Attīstītajās valstīs vidējais stundu atalgojums būvniecībā ir par 30 - 55% zemāks nekā vidējais stundu atalgojuma līmenis valstī. Latvijā situācija ir pretēja, būvniecībā atalgojums ir par 4-10% lielāks. Būvniecībā nodarbināto veidotā pievienotā vērtība, kas varētu būt kā ražīguma vērtēšanas kritērijs, Latvijā un Baltijā aptuveni par 3 reizēm atpaliek no vidējā ES līmeņa. Analizējamā periodā šī starpība sāk samazināties. Šie dati liecina, ka neskatoties uz lielām būvniecības produkcijas cenām un visiem pārējiem apstākļiem, darbinieki Latvijā strādā neefektīvi, to ražīgumu ir iespējams celt vismaz 3 reizes. Neskatoties uz Latvijas darbinieku zemo ražīgumu, to efektivitāte ir lielākā ES. Latvijā būvniecības nozares rentabilitāte ir starp četriem ES līderim: Polija, Lielbritānija, Grieķija. Peļņas apjomu pieaugums ir novērojams gan kopumā ES, gan atsevišķās valstīs. Ap 12% ir stabils bruto rentabilitātes līmenis būvniecībā. Salīdzinot to ar pārējām nozarēm, būvniecības rentabilitāte ir vidēja, ne augstāka, ne mazāka kā pārējās nozarēs. Tas nozīme, ka nozare stabili nodrošinās tajā strādājošajiem komersantiem vidējo konkurētspējas faktora apmaksu.