Komercuzņēmumu finansēšanā Latvijā un arī Eiropā līdz 2008.gadam dominēja tradicionālie finansēšanas instrumenti – kredīti. Tai pat laikā tādu alternatīvo finansēšanas instrumentu kā biznesa eņģeļu un riska kapitāla finansējuma īpatsvars ir bijis samērā nenozīmīgs. Bankas kā konservatīvas finanšu organizācijas no maziem un vidējiem uzņēmumiem pieprasa kredītnodrošinājumu; tās par būtisku faktoru uzskata klienta kredītvēsturi un sekmīgas līdzšinējās komersanta darbības apliecinājumus. Latvijā praksē ir pierādījies, ka pēc būtības šīs prasības nespēj izpildīt ne tikai jaundibināts, ar inovatīvu ideju saistīts uzņēmums, bet arī daļa stabilitāti ieguvušu un tirgū atpazīstamu firmu. Lai saglabātu tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmes tempus ilgtermiņā, valstī ir jāsekmē uzņēmējdarbība, kas pašreizējā situācijā prasa dažādu alternatīvo finanšu instrumentu pielietošanu. Tādējādi autori uzskata, ka problēmas aktualitāti nosaka nepieciešamība panākt jaunu, inovatīvu un eksportspējīgu produktu radīšanu, un biznesa eņģeļi ir viens no īpaši veicināmiem finansējuma veidiem. Pētījumā ir aplūkota biznesa eņģeļu līdzšinējā darbības pieredze ārvalstīs un doti priekšlikumi mazā un vidējā biznesa atbalsta infrastruktūras modelim, kas nodrošinātu motivāciju Latvijas potenciālajiem biznesa eņģeļiem jaunos biznesa projektos. Pētījumā ir izvērtēta Eiropas valstu un ASV līdzšinējā pieredze, kas ir sekmējusi investēšanu tehnoloģisku uzņēmumu attīstības sākuma stadijās. Ir analizēta tā saukto biznesa eņģeļu – turīgu privātpersonu darbība, ieguldot savus uzkrājumus paaugstināta riska komercprojektos. Viens no secinājumiem liecina, ka visām uzņēmējdarbības attīstībā ieinteresētajām pusēm ir jāpiedalās tā sauktā biznesa eņģeļiem nepieciešamās atbalsta infrastruktūras izveidē, kas var būtiski sekmēt šī alternatīvā finansēšanas instrumenta attīstību Latvijas biznesa vidē.