Raksts veltīts sociālā kapitāla kā ekonomiskas kategorijas vadības jautājumiem, jo globālās ekonomikas krīzes apstākļos vēl aktuālāka kļūst visu uzņēmuma resursu veidu efektīva izmantošana. Cilvēciskais faktors, kā īpašs uzņēmuma sistēmas elements, kam piemīt sociāla un emocionāla izpausme, sarežģī sistēmas funkcionalitāti. Sociālā kapitāla atzīšana par ekonomisku kategoriju, norāda uz tā ietekmi uzņēmuma aktīvu pārvaldībā, kā arī konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības sasniegšanā. Klientu kapitāla izpausme ir naudas plūsma, kas veidojas uz noteiktas vērtību sistēmas un uzņēmuma kredītpolitikas bāzes. To ietekmē uzņēmuma darbinieku, klientu un paša uzņēmuma kā ieinteresēto pušu darbības, gaidāmie ieguvumi un stimuli. Klientu un uzņēmuma darbinieku efektīvas saskarsmes nozīmība aktualizējas krīzes apstākļos, jo uzņēmumiem problēmas sagādā likviditātes nodrošināšana, ko lielā mērā ietekmē uzņēmuma klientu maksātspēja. Raksta mērķis ir apskatīt uzņēmuma sociālā kapitāla un klientu kapitāla kā intelektuālā kapitāla elementu nozīmību un mijiedarbību, analizēt to ietekmi uz uzņēmuma darbības rezultātiem. Darbā izmantotas induktīvās loģikas, zinātniskās indukcijas un datu analīzes metodes. Autori izvērtē uzņēmumu problēmas saistībā ar klientu kapitāla pārvaldi un raksturo parametrus, kas veido poligrāfijas nozares uzņēmumu klientu kapitāla vērtību, analizē debitoru pārvaldības rezultātus. Pielietojot Pareto principu iespējams noteikt svarīgākos klientus uzņēmuma produkcijas sortimenta veidošanā, tā optimizējot debitoru pārvaldības izmaksas. Uzņēmuma sociālā kapitāla vadības rezultāts izpaužas debitoru kvalitatīvā sastāva, aprites ātruma izmaiņās, kā arī šaubīgo debitoru un zaudēto parādu īpatsvara un pieauguma tempa izmaiņās. Sociālais kapitāls kombinācijā ar klientu kapitāla faktoriem rada ciešāku un produktīvāku uzņēmuma un klientu sadarbību, kas rada papildus ekonomisko vērtību uzņēmumam.