Darba pētījumu mērķa sasniegšanas nolūkā izvērtēti Latvijas rūpnieciskie atkritumi – kodināšanas vannu atlikumi, tēraudliešanas nobiras un alumīniju saturoši atkritumi. Galvenās identificētās kristāliskās fāzes atkritumiem ir: kalcīts, hetīts, hematīts, magnetīts, vjustīts, ģipsis u.c. No Latvijas neorganiskajiem rūpnieciskajiem atkritumiem, daudzsārmu stikla un Liepas atradnes māliem iegūti blīvi stiklkeramikas kompozītmateriāli (tilpummasa no 2,3 līdz 2,9 g/cm3; ūdens uzsūce no 0,15 līdz 0,6 %), kas atbilst standartā LVS EN 176 definētajai BI grupai. Materiālu ķīmiskās izturības pārbaudēs būtiskas paraugu masas izmaiņas konstatētas, veicot testus HNO3 vidē (pH ≈ 2). Skābes testšķīdumos pēc paraugu apstrādes konstatēti Cu, Al, Fe, Ca un Zn. Materiālu mikrostruktūras ķīmiskā sastāva izmaiņas novērotas pēc apstrādes skābes šķīdumā, tās ir - Fe, Cu un Mg koncentrācijas izmaiņas. Pēc iegūtajiem raksturlielumiem kopumā kompozītmateriāli atbilst būvkeramikai izvirzītajām prasībām. Pētījumu rezultātā iegūti jauni stiklkeramikas materiāli, kurus var izmantot izturīgu būvmateriālu ražošanai, kā arī bīstamo rūpniecisko atkritumu inkapsulācijai jaunos materiālos, kuri var būt inerti un līdz ar to videi draudzīgi.