Small Arms Bullets in Body Armour Testing
Starptautiska zinātniski praktiska konference „Baltic Defence Research and Technology 2009” 2009
Igors Šitvjenkins, Ausma Viļumsone, Hanna Torbicka

Vienmēr izvēloties jebkuru materiāltehnisko līdzekli Bruņoto spēku vajadzībām atbildīgas amatpersonas nonāk izvēles priekšā par konkrētajiem tehniskajiem rādītājiem. Neapšaubāmi Bruņoto spēku gadījumā tehnisko rādītāju noteikšana vienmēr ir saistīta ar operacionāli taktisko prasību analīzi, kādiem operacionālajiem mērķiem šis materiāli tehniskais līdzeklis ir paredzēts. Izveidojot vai izvēloties individuālo aizsardzības sistēmu operacionāli taktisko prasību analīze pārtop par analīzi apdraudējumam, pret ko sistēma aizsargās karavīra dzīvību un veselību. Vitāli svarīgi identificēt reāli iespējama apdraudējuma līmeņus, lai pēc iespējas precīzāk noteikt prasības aizsardzības sistēmai, kura tiks paredzēta aizsardzībai pret konkrēto apdraudējumu. Pretējā gadījumā pastāvēs varbūtība, ka pret noteikto iespējamo apdraudējumu sistēma nenodrošinās pietiekamo aizsardzību. Viens no šādiem apdraudējumiem ir iespējama pretinieka vai iespējams arī sabiedroto strēlnieka ieroču lodes un pretinieka vai sabiedrota munīcijas sprādziena rezultāta radītās šķembas. Plaši izmantojama sistēma, kas aizsargā pret lodēm un šķembām ir bruņu veste. Daudzās valstīs ir izstrādāti standarti ar prasībām aizsardzības līmeņiem bruņu vestēm, ko nosaka attiecīgi atšaujot ballistisko materiālu ar noteikta tipa lodēm no strēlnieku ieroču patronām vai noteikta parauga objektiem, kas imitē šķembas un lodes. Papildus tam tiek ierobežoti pēctraumas līmeņi pēc dziļuma vai pēc traumas smaguma. Atsevišķie standarti nosaka ātrumu pie kura lodes un šķembas ar noteikto varbūtību caursīt ballistisko materiālu. Atkarība no lodes vai šķembu imitatora veida bruņu vestes klasificē pēc aizsardzības līmeņa no zemākā līdz augstākajām vai attiecīgi pēc ātruma līmeņa, kurā lodes vai šķembu imitatori ar noteikto varbūtību caursīt ballistisko materiālu. Publikācijas autori ir veikuši teorētisko pētījumu un salīdzināja munīciju ko pielieto modulējot apdraudējumu plaši izmantojamos standartos ar munīcijas veidiem strēlnieku ieročiem plaši izmantojamiem Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstīs, kā arī ārpus tām. Teorētiskais pētījums ir noradījis uz zināmo neatbilstību starp izmantojamiem munīcijas veidiem standartos, nosakot aizsardzības līmeņus visaugstākajām klasēm un munīcijas veidiem ar lielo īpatnējo enerģiju lodēm, ko izmanto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstīs, kā arī ārpus tām. Minētā neatbilstība pēc savas būtības norāda uz atšķirību starp reālo apdraudējumu un apdraudējumu pieņemto testēšanas procedūras standartos, kas savukārt ietekmē uz prasībām pret aizsardzības līmeni un izmaiņām prasībās aizsardzības sistēmas elementiem. Apkopota informācija ļauj atbildīgajām amatpersonām izmantot rezultātus stādot savas prasības bruņu vestu tehniskajiem radītājiem tehniskajās specifikācijās attiecībā pret aizsardzības līmeņiem un testēšanas metodoloģijām.


Atslēgas vārdi
armour, bullets, penetration, ballistics testing, threats, weapons, ammunition, protection level, blunt trauma

Šitvjenkins, I., Viļumsone, A., Torbicka, H. Small Arms Bullets in Body Armour Testing. No: Starptautiska zinātniski praktiska konference „Baltic Defence Research and Technology 2009”, Latvija, Rīga, 10.-11. septembris, 2009. Rīga: Aizsardzības ministrija , 2009, 1.-13.lpp.

Publikācijas valoda
English (en)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196