Raksta aplūkota Vidzemes piekraste, kā rekreācijas attīstībai piemērota teritorija. Dots ieskats Vidzemes piekrastes rekreācijas zonas attīstībā 19.–20. gs. Definēti Vidzemes piekrastes rekreācijas resursi. Pasīvās atpūtas resurss – pludmale, aktīvas – meži, upes un jūra, tūrisma – ainavas, dabas pieminekļi, cilvēka radīts mantojums. Atklātas piekrastes teritoriju svarīgākas problēmas, kas kavē rekreācijas kvalitātes sasniegšanu – nekontrolēta neskarto teritoriju izvēle rekreācijai un atbilstošas rekreācijas infrastruktūras neesamība. Akcentētā pārdomātas telpiskas plānošanas pasākumu nepieciešamība, lai nodrošinātu ilgtspējīgo rekreācijas teritorijas attīstību. Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti septiņi ilgtspējības principi – rekreatīvā potenciāla saglabāšanas, resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas, viesmīlības, mobilitātes, vides atbilstības, mainīguma un vienotības princips. Tiek rekomendēts rekreācijas sistēmu balstīt uz svarīgākiem resursiem – pludmali, ostām, dabas objektiem un kultūrvēsturi. Attīstīt jahtu ostu tīklu, transporta nomas sistēmu, apdomāt dzelzceļa turpinājumu Ainažu virzienā. Rekonstruēt muižu kompleksus par rekreācijas un tūrisma informācijas centriem, vai mazām SPA pansijām, labiekārtot aizsargājamas teritorijas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, veidot rekreācijas centru simbolus un nodrošināt teritoriju ar plašu informācijas klāstu. Plānot teritoriju kompleksi ar visu ieinteresēto pušu iesaistīšanu. Principi palīdz identificēt piecus kompleksus ar dažādām funkcijām. Raksta nobeigumā akcentēta valsts kompleksas rekreācijas sistēmas nepieciešamība.