Eiropā būvējamo enerģētisko kodolreaktoru tipi
2009
Juris Ekmanis, Valdis Gavars, Elmārs Tomsons, Daniels Turlajs

Fosilā kurināmā rezervju samazināšanās un būtisks nepārtraukts cenu pieaugums pēdējos gados, neskatoties uz Černobiļas AES avāriju, virza uz atomenerģētikas renesansi. AES ilgstoši nodrošina cilvēci ar enerģiju, izslēdzot tādas negatīvās globālās parādības kā siltumnīcas efekts, skābie lieti u.c. Sakarā ar plānoto Ignalīnas AES darbības izbeigšanu, Lietuvu sagaida liels elektroenerģijas deficīts. Šinī sakarībā pašreiz, 2009. g. nogalē, tiek gatavots līgums piegādēm no Ukrainas. Vēl lielāks elektroenerģijas deficīts sagaidāms Latvijā, kura segšana tuvākā nākotnē būs problemātiska, bet tālākā nākotnē (pēc 15-20 gadiem) reālākā un faktiski vienīgā pareizā izeja ir AES celtniecība, tāpēc Eiropas un pasaules pieredzē un analizē pielaistās kļūdas AES attīstībā lai izvēlētos pareizāko KR (kodolreaktoru) un AES tipu. Uz 2009. gada augustu 18 ES valstīs darbojas 196 kodolreaktori ar kopējo jaudu 170753 MWe, t.i. 39% no pasaules AES kopjaudas, tie saražoja trešdaļu no nepieciešamās elektroenerģijas, t.i. 1156 TWh. Visvairāk KR – 59 darbojas Francijā, 31 – Krievijā, 19 – Liebritānijā, 17 – Vācijā. 2008. gadā Francijā AES saražoja 418,30 TWh, t.i. 76,18% no nepieciešamās elektroenerģijas.


Atslēgas vārdi
Nuclear reactor safety, nuclear power energetic and station,

Ekmanis, J., Gavars, V., Tomsons, E., Turlajs, D. Eiropā būvējamo enerģētisko kodolreaktoru tipi. Mehānika. Nr.31, 2009, 147.-157.lpp. ISSN 1407-8015.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196