Izglītojot inženierus tehniskajās augstskolās, jāņem vērā mūsdienu informācijas laikmeta īpatnības un darba tirgus izvirzītās prasības, tie uzdevumi, kurus nāksies risināt jaunajam speciālistam - darbavietas atrašana, spēja adaptēties darba kolektīvā, patstāvīgi veidot savu karjeru, neveiksmes gadījumā spēt mainīt darbu. Studiju plānošanā būtu jāparedz tās universālās un ilgdzīvojošās prasmes un iemaņas, kas būtu noderīgas dažādās dzīves sfērās, un jaunajā inženierī jāveido tās īpašības, kuras raksturīgas apgūstamajai profesijai un kuras palīdz viņam būt konkurētspējīgam darba tirgū. Tātad augstskolā iegūtā izglītība ir tikai pamats, atspēriena punkts mērķtiecīgai izglītībai un sevis pilnveidošanai visa mūža garumā. Inženierizglītības sistēmas uzdevums ir veidot atbilstošajam laikam kompetentu inženieri, ne tikai dodot viņam attiecīgu zināšanu apjomu, bet attīstot studentā arī problēmu risināšanas spējas, patstāvīgu domāšanu un prasmi apstrādāt informāciju, studiju procesā pakāpeniski pārejot uz pašvirzītām mācībām un starpdisciplināro pieeju. IT līdzekļu lomas un nozīmes pieaugums un studentu patstāvīgā darba lielākas nozīmības piešķiršana ir tie aspekti, kas augstskolas studiju procesā prasa lielas izmaiņas mācību saturā, pielietojamo metožu daudzveidībā, pedagoga jaunās lomas apzināšanā, kā arī vērtējuma sistēmā - no tradicionālā nobeiguma eksāmena pārejot uz strukturētu vērtējumu. Tādējādi katram pasniedzējam ļoti pārdomāti jāveido jaunā didaktiskā sistēma inženieru izglītošanā, dažādām metodēm jāveicina studentu motivācija un patstāvīgais darbs, lai celtu topošo inženieru kompetenču līmeni.