Latvijas enerģētikas sektora attīstība ir atkarīga no enerģijas patēriņa un energoresursu piegādes un pieejamības. Enerģijas lietotāja struktūru Latvijā raksturo liels enerģijas patēriņš mājsaimniecības, publiskajā un pakalpojumu sektorā, salīdzinājumā ar samērā nelielu patēriņu lauksaimniecības un rūpniecības sektorā. Tas uzliek īpašus uzdevumus energosektora attīstībai, it īpaši izvēloties energoresursus enerģijas ražošanas un piegādes nodrošināšanai.Referātā tiek aplūkota enerģētiskās koksnes ražotņu attīstības iespēju sistēmiska analīze, vadoties no dažādiem aspektiem: šķeldas pieprasījuma pieauguma; šķeldas ražošanas apjoma pieauguma; algu un nodokļu pieauguma; infrastruktūras attīstības no investīciju pieauguma. Sistēmiskā analīze rāda, ka šķeldas izmantošanas reģionālā dimensija ir tikai viens no faktoriem, kurš ir jāintegrē valsts energosektora attīstībā.