Aktivētās ogles no hidrotermiski apstrādātas un granulētas koksnes
2010
Jānis Rižikovs

Aizstāvēšana
21.12.2010. 15:00, Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas Fakultāte, Rīgā, Āzenes ielā 14/24, 271. auditorijā

Zinātniskais vadītājs
Jānis Zandersons, Jānis Kajaks

Recenzenti
Jurijs Ozoliņš, Bruno Andersons, Līga Bērziņa-Cimdiņa

Izmantojot iepriekš zināmas un uzlabotas hidrotermiskās un termoķīmiskās koksnes apstrādes metodes, izstrādāta videi draudzīga, ekonomiski izdevīga un Latvijai piemērota baltalkšņa (BA) koksnes pārstrādes tehnoloģija, lai iegūtu augstvērtīgas granulveida aktivētās ogles (GAO). Izstrādātās tehnoloģijas būtība ir tāda, ka BA koksni hidrotermiski apstrādā paaugstinātā temperatūrā ar tvaiku zem spiediena un granulē plakanās matricas granulatorā, iegūstot kvalitatīvu izejvielu GAO ražošanai, tādējādi palielinot BA koksnes konkurētspēju kopējā tirgū. Ņemot vērā gan vides, gan enerģētiskos aspektus, izvēlēta piemērota hidrotermiskās apstrādes iekārta. Izstrādāti optimāli tehnoloģiskie parametri un izvēlēts izejas koksnes frakcionālais sastāvs, lai iegūtā modificētā koksne (MK) saturētu pietiekoši daudz karstā ūdenī šķīstošās vielas (10%), kas granulēšanas procesā darbojas kā saistviela. Optimizēts granulēšanas process (metode, mitrums un frakcionālais sastāvs pirms granulēšanas), kas dod iespēju iegūt izejmateriālu augstvērtīgu GAO iegūšanai. Izmantojot termogravimetrisko analīzi, izpētīta izejas BA un MK granulu termiskā stabilitāte atkarībā no modificēšanas ilguma. Parādīts, ka palielinoties hidrotermiskās apstrādes laikam, iegūtās MK granulas ir termiski stabilākas, pateicoties lielākam lignīna un celulozes saturam, līdz ar to arī ir lielāks aktivēto ogļu iznākums. Izstrādāts optimāls karbonizācijas un aktivācijas režīms, lai iegūtu blīvas (tilpumsvars 457 g/l) GAO ar augstu iznākumu (20.9%), zemu noberzumu (4.3%) un pazeminātu pelnu saturu (4.5%). Iegūtās GAO ir ar plaši attīstītu poru sistēmu (BET virsmas laukums 1069.6 m2/g, kopējais poru tilpums 780.9 mm3/g, mikroporu tilpums 304.1 mm3/g) un tām ir augsta adsorbcijas spēja (pēc Joda 973 mg/g, pēc metilēnzilā 88 mg/g, pēc metilvioletā 41 mg/g). Tās ir līdzvērtīgas GAO, kas iegūtas no vispāratzītām blīvām dabas izejvielām (kokosriekstu čaumalām). Promocijas darbs uzrakstīts latviešu valodā, tā apjoms sastāda 121 lpp. Darbs satur 27 attēlus, 28 tabulas, 12 formulas, 2 pielikumus un tajā izmantoti 132 literatūras avoti.


Atslēgas vārdi
Hydrothermal treatment, Pelletization, Carbonization, Activation, Granular activated carbon

Rižikovs, Jānis. Aktivētās ogles no hidrotermiski apstrādātas un granulētas koksnes. Promocijas darbs. Rīga: [RTU], 2010. 121 lpp.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196