Latvijas teritorijas nevienmērīga attīstība un zemes resursu neefektīva izmantošana, Latvijas valdības nespēja operatīvi un konsekventi organizēt iekšzemes lauksaimniecības politiku saskaņā ar valsts interesēm un Latvijas nacionālo Lisabonas programmu ir vieni no vairākiem iemesliem pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētībai tautsaimniecībā. Atspoguļotā pētījuma mērķis ir noteikt moderno industriālo telpu apjomu, kas veicinātu dotā nekustamā īpašuma tirgus segmenta veiksmīgu ilgtermiņa attīstību Latvijas teritorijā saskaņā ar vietējā tirgus potenciālu. Piedāvātais modelis tika izstrādāts ar jaunu analītisko pieeju – Eiropas klimata pārmaiņu problēmas piemērošana. Analīzes rezultātā tiek izvirzīts priekšlikums valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi veidot uz konsolidētās sadarbības bāzes ar ietekmīgākajām kaimiņvalstīm: Krieviju un Zviedriju. Pielietojot sistēmu analīzes metodiku autores nonāca pie šādiem secinājumiem: 1. Latvijas klimata apstākļi klimatisko pārmaiņu rezultātā pēc 25 gadiem ir salīdzināmi ar mūsdienās esošajiem Čehijas Republikā un Zviedrijā. Analīze ir veikta uz pasaules nozīmes projekta ENSEMBLES komplekso aprēķinu rezultātu datiem. 2. Mūsu valstī vēl nav izstrādāts konkrētās rīcības dokuments, kas nodrošinātu stingru iekšzemes saimniecisko vīziju un plānu valsts teritorijas attīstības jautājumā, kas īpaši pieprasīts sadarbībā ar ārzemju investoriem. Diezgan ambiciozi arī ir spriest par nacionālās Lisabonas programmas izpildi. 3. Pašreizējā tirgus situācijā Latvijai ir raksturīgs Skandināvijas ārvalstu sadarbības modelis, kur sauszemes kaimiņvalstu ārvalstu investīciju īpatsvars uzņēmumu pamatkapitālā ir minimāls. 4. Pēc kvalitātes Latvijas zemes atbilst minimālajam komerciāli dzīvotspējīgās lauksaimniecības novērtējumam. Potenciāli šo zemi var izmantot ražošanas vajadzībām, ņemot vērā investoru interesi Baltijas reģionā un Eiropas Savienības valdības plānus par rūpniecības uzņēmumu iespējamo pārvietošanu. Lielākais pieprasījums ir gaidāms pēc augstākās klases industriālajām telpām. 5. Piedāvātais modelis paredz moderno industriālo telpu kvantitatīvo pieaugumu, palielinot rūpniecības nozares ražīgumu gandrīz divas reizes līdz 2035.gadam. Rezultātā vidējā termiņā vajadzēs piemērot vairākus rūpniecības nozares attīstības stimulēšanas pasākumus, starp tiem vietējo speciālistu kvalifikācijas celšanas, piesaistot vietējās augstākās izglītības iestādes un ārzemju speciālistus, nodokļu atvieglojumu piemērošanu. Modelis paredz arī citu nozaru īpatsvaru sabalansēšanu un koriģēšanu iekšzemes kopproduktā.