Mūsdienās cilvēces ilgtspējīgu pastāvēšanu apdraud straujā ekonomiskā, tehnoloģiskā un demogrāfiskā attīstība. Pieaugošais temps un inerce arvien vairāk apdraud savlaicīgu pretpasākumu iespējamību. Šajos apstākļos, neskatoties uz to, ka sistēmas attīstība ir grūti prognozējama vai atsevišķos gadījumos – neprognozējama, ir ļoti svarīgi identificēt apakšsistēmas un aptvert indikatorus, kuri sniegtu svarīgu informāciju par apakšsistēmu un kopējās sistēmas dzīvotspēju. Rakstā tiek apskatīti ilgtspējīgās attīstības indikātoru izvēles priekšnoteikumi,kā arī identificēti sabiedrības sistēmas būtiskas apakšsistēmas un atbilstoši galvenām vides raksturīgām īpašībām seši vides-noteikti-bāzes orientieri (eksistence, efektivitāte, rīcības brīvība, drošība, pielagošanas un līdzāspastāvēšana), kas attiecas uz visām autonomajām pašorganizējošajām sistēmām, plus trim sistēmas-noteikti-bāzes-orientieriem (reprodukcija, psiholoģiskās vajadzības un atbildība), kas ir savdabīgas pašreproducējošajām (autopoietiskajām), jūtīgajām un apzinīgajām būtnēm