Šajā brošūrā kā arī citos EEZ projekta materiālos risināti jautājumi par ilgtspējīgas attīstības izglītības stratēģiju Norvēģijā un Latvijā. Latvija vēl nebija atguvusi neatkarību, kad Norvēģija Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros strādāja pie ilgtspējīgas attīstības koncepcijas izstrādes, kura kļuva ļoti populāra arī citās valstīs. Divās pasaules galotņu sanāksmēs Riodežaneiro 1992. un Johannesburgā 2002. gadā tā tika apstiprināta kā rīcības programma visām pasaules valstīm. Norvēģijā ilgtspējīgas attīstības mācība kļuva par valsts politikas stūrakmeni, balstīta likumdošanā un starptautiskā sadarbībā. Norvēģijā ilgtspējīgas attīstības apmācība ir ieviesta visu līmeņu programmās. Latvija šajā ziņā daudz neatpaliek no Norvēģijas. Taču Norvēģijā ilgtspējīgas attīstības principi īstenojas ekonomikas (ražošanas ), vides aizsardzības un sociālo jautājumu sektorā atšķirībā no Latvijas, kur ilgtspējīga attīstība pagaidām nav kļuvusi par valsts politiku. Lieta ir tāda, ka Norvēģijas budžetā ir iekļauta plaša pasākumu programma par ilgtspējīgāku attīstību un par budžeta īstenošanu atbildīgs ir premjerministrs. Latvijā atbildīga par ilgtspējīgo attīstību ir Vides ministrija, kura sekmīgi risina vides aizsardzības un vides izglītības jautājumus. EEZ projekta mācību materiālos var atrast piemērus, kuri parāda, ka arī Latvijā vērojami centieni īstenot dzīvē ilgtspējīgas attīstības principus. Mērķauditorija ir RTU un citu augstskolu studenti un mācībspēki, skolotāji un citi plaša profila interesenti.