Ēku aukstuma slodzes un ēkas aukstuma enerģijas patēriņa palielināšanās tendence, kā arī saules siltuma enerģijas izmantošanas iespējas ēku aukstuma apgādē ir saistītas ar jauniem un būtiskiem izpētes virzieniem, lai nodrošinātu enerģētikas attīstības mērķu sasniegšanu. Lai pilnvērtīgi varētu attīstīt saules siltuma enerģijas izmantošanu ēku aukstuma apgādē, ir nepieciešama padziļināta izpratne par ēkās notiekošajiem nestacionārajiem siltuma apmaiņas procesiem un saules aukstuma sistēmu lietojumu un ierobežojumiem, tādēļ ir nepieciešamas plašas ēku aukstuma slodzes un saules aukstuma sistēmu teorētiskās un eksperimentālās izpētes, kā arī modelēšanas iespējas. Šobrīd izpētes rezultāti par saules siltuma enerģijas izmantošanu ēku aukstuma apgādē ir nepietiekami. Izpētes galvenais mērķis ir izstrādāt metodiku ēkas aukstuma slodzes noteikšanai un saules enerģiju izmantojošās absorbcijas tipa aukstuma iekārtas lietojuma iespēju izpētei. Izstrādātā metodika ir aprobēta uz izpētes mērķa ēkas piemēra. Ēkas dinamiskās aukstuma slodzes noteikšanai tika izstrādāts aprēķinu modelis „CooL”, ar kura palīdzību ir veikta energoefektivitātes pasākumu ietekmes nozīmīguma analīze. Darbā ir veikta saules kolektoru eksperimentālā izpēte un realizēta saules aukstuma sistēmas modelēšana programmas TRNSYS vidē. Rezultāti rāda, ka saules aukstuma sistēma no enerģētiskā un tehniskā viedokļa ir pilnvērtīgi izmantojama ēku aukstuma apgādē. Iegūtie teorētiskie un eksperimentālie rezultāti paplašina zināšanas par ēkās notiekošajiem nestacionārajiem siltuma apmaiņas procesiem un saules siltuma enerģijas izmantošanas ēku aukstuma apgādē iespējām. Izstrādāto metodiku var izmantot ēkas aukstuma slodzes minimizēšanai un saules aukstuma sistēmas izmantošanas ēku aukstuma apgādē modelēšanai.