Pētījumu rezultātā izstrādātas vairākas metodes dažādi aizvietotu 1,2,3-triazolilpurīnu nukleozīdu iegūšanai. 2,6-Bis-triazolilpurīnu, 2,6-diazidopurīna un 2,6-dihlorpurīna nukleozīdu gadījumā izpētītas reakcijas ar dažādiem nukleofīliem un salīdzināta savienojumu reaģētspēja. Atklāts, ka 1,2,3-triazolilgredzens purīna C(6) pozīcijā darbojas kā laba aizejošā grupa. Pierādīts, ka ar nukleofīliem aizvietotiem monotriazolilsavienojumiem piemīt izteiktas fluorescējošas īpašības. Virknei jauniegūto savienojumu atklātas vērā ņemamas bioloģiskās aktivitātes: agonista aktivitāte pret adenozīna A3 un purīnerģiskā P2Y12 receptoriem; antivirālais efekts pret dzeltenā drudža, Čikungunja vīrusu un enterovīrusu un citotoksicitāte uz vēža HT-1080 un MG-22A šūnu līnijām.