Pazemes ūdens horizontos var definēt barošanas, atslodzes un tranzīta apgabalus, kuru eksistenci nosaka zemes virsmas reljefs un hidrogrāfiskais tīkls (upes, ezeri, jūra). Tradicionāli par barošanas apgabaliem uzskata augstienes, kurās vienlaicīgi ir infiltrācijas plūsmas un pazemes ūdens līmeņu maksimumi. Arī Latvijas hidroģeoloģiskā modelī LAMO tika izmantota šāda metode. LAMO dod reģionāla mēroga rezultātus telpiskā hidroģeoloģiskā sistēmā, kurā pat vienā ūdens horizontā var eksistēt būtiski atšķirīgi hidroģeoloģiskie apstākļi. Šī iemesla dēļ tradicionālā metode dod neviennozīmīgus un pat kļūdainus rezultātus. Izveidota jauna metode, kura viennozīmīgi atrisina barošanas, atslodzes un tranzīta apgabalu identifikācijas problēmu. Metode izmanto datus par pazemes vertikālo un horizontālo ūdens plūsmu ātrumiem. Metode ir rīks, kurš var dot jaunas zināšanas par Latvijas pazemes ūdens sistēmu.