Rakstā apskatīta Latvijas augstākās izglītības attīstības tendences un problēmas pēc neatkarības atgūšanas. Minētas būtiskākās problēmas, kas raksturīgas pēdējo desmit gadu laikā speciālistu sagatavošanā Latvijā. Norādīts uz nepārdomātām reformām izglītības sistēmā kopumā, kas ietekmē augstākās izglītības sistēmas kvalitāti. Neskatoties uz studentu skaita straujo pieaugumu, Latvijas augstskolas nespēj sagatavot pietiekošu vajadzīgo speciālistu skaitu tautsaimniecības vajadzībām. Vairums studēt gribētāji izvēlas sociālās un juridiskās zinātnes, līdz ar to ir maz studentu, kas studē eksaktās un inženierzinātnēs. Valsts mēģina šo jautājumu atrisināt, samazinot budžeta finansējumu sociālām un juridiskām zinātnēm, novirzot to eksakto un inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā. Tomēr tas nespēj pilnībā uzlabot situāciju, jo joprojām valsts nepietiekoši iegulda līdzekļus augstskolu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā un akadēmiskā personāla atalgojumā. Līdz ar to augstskolās ir kritiska situācija akadēmiskā personāla vecuma struktūrā. Vajadzētu piesaistīt jaunus mācībspēkus, kas spētu sagatavot nepieciešamos speciālistus tautsaimniecības vajadzībām