Cilvēces eksistence un drošība ir atkarīga no vides stāvokļa. Arvien biežāk cilvēki apzinās, ka draudi dabai nozīmē arī draudus veselībai, īpašumam, kapitālam, esošai kārtībai, valstij un pasaulei kopumā. Vides aizsardzības ekoloģiskie un ekonomiskie aspekti ieguva īpašu aktualitāti relatīvi nesen, kas saistīts ar ražošanas straujo kāpinājumu un zinātniski-tehnisko revolūciju. Mūsdienu ekonomiskās attīstības tempi sekmēja pasaules ierobežoto dabas resursu deficīta problēmas saāsināšanos. Dabas resursu ierobežotības ietekme uz ekonomikas attīstības perspektīvām nemitīgi pieaug: samazinoties enerģētiskajiem resursiem, derīgajiem izrakteņiem, neizmantoto zemju platībām, izejvielu un atkritumu problēma kļūst par vienu no aktuālākajām visā pasaulē. Bez tam jāatceras, ka sistēmā „ekonomika-vide” priekšroka nevar tikt atdota nevienam no elementiem, bet ir nepieciešams nodrošināt tādu elementu mijiedarbību, lai augstie ražošanas, ekonomiskās izaugsmes un labklājības līmeņa pieauguma tempi būtu saskaņoti ne tikai ar apkārtējās vides saglabāšanas, bet arī uzlabošanas un attīstības principiem. Ekonomiskās izaugsmes rādītājiem jābūt līdzsvarā ar dabas resursu izmantošanas un atkritumu apjomu ģenerēšanas līmeni.